“Mans bērns nekad neko tādu nedarīs…”

👥Tā domā daudzi vecāki. Un tomēr – arvien vairāk pusaudžu izmēģina vielas, kas var atstāt paliekošas pēdas gan fiziskajā veselībā, gan psiholoģiski.
Atkarības neveidojas vienā dienā.

👉Tās saknes nereti var slēpties šķietamos ikdienas sīkumos – sajūtā, ka nevienam neesi vajadzīgs, grūtībās izteikt emocijas, vēlēšanās iederēties vai vienkārši… aizbēgt.

❗️Kas palielina risku?
– Emocionāli vēsas un distancētas attiecības ģimenē
– Sajūta, ka vecākiem nav laika, vecāku neiesaistīšanās
– Ģimenes konflikti, vardarbība, šķiršanās, finansiālās grūtības (nabadzība)
– Zems pašvērtējums
– Spiediens no vienaudžiem, vēlme "iederēties", draugi, kas lieto atkarību izraisošas vielas
– Psihiskās veselības traucējumi (piemēram, trauksme, depresija, UDHS)
– Nepietiekama informētība var atkarību sekām, viel lietošanas normalizēšana ģimenē un sabiedrībā
– Iedzimtība (nosliece uz atkarībām)

🟢Un kas var pasargāt?
– Atbalstošas, uzticības pilnas attiecības ar vecākiem , pusaudzis jūtas sadzirdēts
– Pieņemšana, ne tikai vērtēšana un kritizēšana
– Spēja vadīt stresu, pieņemt pārdomātos lēmumus
– Skaidras robežas ģimenē, vērtību izpratne
– Piederības izjūta skolā, ārpus tās
– Kvalitatīvi pavadīts laiks ārpus skolas, t.sk. ar vecākiem
– Vecāks, kurš ir blakus un ir klātesošs, kad visa šķiet par daudz

Mēs nevaram pasargāt bērnus no visa.

Bet mēs varam būt viņiem pieturas punkts pasaulē, kas bieži šķiet pārāk skaļa, ātra un prasīga.
🌿Beznosacījuma mīlestība, klātbūtne un atbalsts – tas ir pietiekoši stabils fundaments atkarības veidošanās risku mazināšanā jau bērnam pirmsskolas vecumā.
🌿Būt pietiekami tuvu savam pusaudzim, ne tikai tad, kad "kaut kas notiek", bet katru dienu. 

#atkariba #pusaudzi #psiholoģija #psihologija #vecaki